le he gat.

Triviāls triumfs tos ceļ spārnos un pilda to iekaisušās aklās zarnas. Un žūltsakmeņus tie itkā vairs neredzot, jo čužas jau acis sedzot. Bet gangrēnas smirdošā puvekļu smaka dzen pat tīksmīgiem tārpiem šķebinošus reiboņus. Lobt, dragāt! Sērdzības skavas skauj ap kaklu un uzmācīgi ietver sevī. Kaitēklim klizma! Veicējs bezvārda. Aizspolēja! Knauķis degunu čuknī, zelts vakariņām. Un māmulīte lampā mājās. Neapsegtai miesai spalvas palēkdamās slienas uz debesīm. Tikai, mērglis mēris šodien pusdienas ēdis?

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s