emā

“mēs varētu doties uz lietuvu un igauniju un latgali
tu adītu un es spēlētu, kā tādā klusā performancē,nevainīgā, bīstamā
, bet vēlāk mēs izraktā bedrē.  tu piebeigtu adīto bizi, es noslāpētu skaņas, mēs palaistu vinīgu raķeti, to, kas kā zieds atveras.

 

kad pienāks ziema, mēs būsim priekšā degošai sētai, mēs ļoti svilsim un mūsu rokas trīcēs kā receklīši, kā jūsu ļumīgā leņina ļerpata, smadzenes vibrēs. atkritušās oglēs mēs iemaisīsim biezpienu un tas nešķitīs ērmoti, mēs cīnīsimies ar uzplūdiem,tas b. ”

Advertisements
This entry was posted in b. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s