cirt kāti

* * *

Stāstiet brīnumus viens otram,

ja nav – izgudrojiet,

tos melus piedos

tiesā vistrakākajā,

stāstiet ar aizrautību,

ar iedvesmu,

stāstiet ar risku,

ka jūs vai nu sapratīs,

vai nu pakārs.

 Stāstiet par augšāmcelšanos,

kaut arī tas nav brīnums,

stāstiet par nāvēm,

par tām ir ko brīnīties,

stāstiet par mucu izdzertu

nereibinošu vīnu –

nereibst, ja iekšā ir pretspēks,

ar kuru uz nāvi cīnīties.

 

 

Stāstiet par cilvēku sarunāšanos

caur kilometriem

un nebūtībām,

stāstiet visaugstākā mažorā,

uz visaugstākā si

stāstiet, it kā realitātes nebūtu,

tās arī nav,

tā ir –

aizvakardienas brīnums.

 

Stāstiet tiem,

kuri ārstē uz nāvi nolemtos,

stāstiet tiem,

kuri šauj uz nāvi notiesātos,

stāstiet putnam, zvēram

un jasmīnam noliektajam.

Mēs sākam drausmīgi piemirst

mūsu kopējo valodu.

Un nav, ar ko attaisnoties.

 

/ Ojārs Vācietis

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s