satrūdējis un atdzimis

” Vai Tu neapstājies pie loga
un tīšā?
Vai Tu negribēji, lai es to
redzu?
Vai Tu netaisījies kaut ko man
darīt?
Kad sērkociņi beržas pret sēru-
tas ir uz gaismu”

/O.V./

Tīru visu un visur.
Bet prāts atgriezās vecajā kopmostā. Skaistajā un kompostā. Bet tajā vieta vienmēr viss ir satrūdējis un sapuvis un smirdīgs. Vēl nedaudz pagaidot varbūt tomēr ķibis dīgt sāks.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s