dīvainis dīvāns

Crep over and over again.
ir dziesmas pie kurā atgriezies nesaktoties uz apkārt notiekošo.
Nav svarīgi vai vakrdienā bāra dabūji bezmaksas dzērienus un Tavi draugi nosauca Tevi par skaistāko meiteni ko satikuši vai tas, ka arī jūties lieliski būtībā, jo
sajūta ir un sajūta paliek.

tam, ar ko mēs ikdienā saskaramies un saklausāmies, nav nekāds sakars ar personīgajām domām un domu tornādo virzieniem. Ja man šķiet, ka šodien , pēc vakardienas vakariņā, esmu resna, tas nozīmē, ka es ta JŪTOS. Ja šķiet, ka ta pumpa uz zoda ir visiem redzama, tas nozīmē, ka es tā to redzu un tā jūtu to.
Un vienmēr atgriežõties pie jautājuma – vai mēs vispār redzam sevi PATIESI? – gribās tikai pajautāt :

kurš redz mūs pareizāk – mēs paši sevi personīgi vai tomēr cilvēki mums līdzās?!

Komplimenti un skaisti skatieni nevarēs izmaninīt manu pašsajūtu. Jo laikam negribu.
un varbūt arī nevajag.
Its easy to be bitchy. And I enjoy it.

 

(..)She’s running out the door
She’s running out
She runs runs runs
(..)

 

un tad atkal

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s