Zem eglītes un pa taisno kuņģī iekšā

 

Ir 24. decembris.

Eglīte izrotāta. Rupjmaizes kārtojums sataisīts.
Dušiņā būts. Rīts nogulēts. Nesaprašanas pilna galva –  vai ? kāpēc? kam par godu? kurš šõgad? vai tiešām vajadzēja? kat to vajaga?
Kā lai tiek prom?! – ir mans galvnais jautājums. 

 

 

Ja pārdzīvo nepilno stundu ģimenes vakariņās tad – svētki ir izdevušies.

Jau divi Dievkalpojumi paspēti uz trešo atlikušas 6h (no tām , tīri teorētiki 4 miegam)

Jā, Ziemassvētki ir ģīmenes svētki.
Jā, Ziemassvētki ir saticībs svētki.
Miera svētki.
Prieka svētki.
VIenkāršības.
Klusuma svētki.
Došanas un pretī negaidīšanas laiks.
Laiks kad piedodam un aizmirstam.

Bet ja aizmirstam āļuno, tad pavisam, nevis tikai uz Ziemassvētkiem  oliekam malā un pēc brīvdienaām atkal skrubinām vecos melnumus. Lūdzu, tā nē!
Es gribētu kaut reizi mūžā piedzīvot to īsto Kristus pasaulē nākšanas noslēpumu. Piedzīvot un būt pilnīgi šās dāvanas daļāi. Mēs katrs, ik viens VISI esam jau daļā no šīs dāvanas, bet mēs to neapzināmies. Mēs tai lepni slienam garām. Mēs to vinkārši nepieņemam.
Pieņemiet!
Dzīvojiet!

Mīliet!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s